“Ļaunuma” mārketings

Tehnisku iemeslu dēļ šo rakstu man neizdevās nopublicēt 2019.gada 29.novembrī, kad bija Melnā piektdiena, tāpēc pārpublicēju to nedēļu pēc Melnās piektdienas.

“Melnā” piektdiena, atlaides, iepirkšanās trakums. Sabiedrībā populārie cilvēki mēdijos un influenceri sociālajos tīklos reklamē apģērbus, apavus, kosmētiku, uzspiež savu dzīvesstilu pārējiem: “Paskat, kāda man blūzīte un aprocīte, sejas krēmiņš, aksesuāriņš, tev obligāti arī visu šo vajag, jo tu jau vēlies izskatīties kā es, kā pop  zvaigzne vai dīva, parādīt citiem, ka tev tas viss ir, bet pārējiem nav” – aptuveni šādu aicinājumu var saskatīt visās šajās reklāmās.

Bērniem arī tiek rādītas arvien stulbākas un ļaunākas rotaļlietas, multenes u.tml., piemēram, Monster High lelles, slaimi utt. Vai jums neliekas, ka šis viss nāk no Nelabā? Jūs varat normāli paskatīties uz Monster High lellēm un nesaskatāt tur neko ļaunu, neētisku? Jūs ļaujiet bērniem spēlēties ar kaut kādu nezināmu, lipīgu un pretīgu masu – slaimu? Jūs pat neziniet, kas ir šīs masas sastāvā, nerunājot jau par to, ka turēt to rokās ir pretīgi. Diemžēl tas viss tiek reklamēts caur sociālajiem tīkliem un youtube, kuru skatās arī bērni, iedvesmojas un pieprasa vecākiem nopirkt, nopirkt, nopirkt, nopirkt…

Pasaulē strādā nenormālā ražošanas-pārdošanas-pirkšanas mašinērija, un mārketings, caur patērētāju psiholoģijas ietekmi, veicina trako un neapdomīgo pirkšanu un patērēšanu. Es šo nosauktu par “ļaunuma” mārketingu.

Diemžēl ļoti daudzi ir pakļauti šim “ļaunuma” mārketingam. Kāpēc “ļaunuma” mārketings? Tāpēc ka esmu pārliecināts, ka lielākai daļai cilvēku, ja tā padomā, tos visus štruntiņus nevajag, kas ir nopirkti trakajās izpārdošanas dienās, melnajās piektdienās utt. Cik daudzi no mums pēc kaut kādu štruntiņu nopirkšanas reāli aizdomājas, vai šī lieta man tiešām bija vitāli svarīga un nepieciešama? Vai bez šīs lietiņas es tiešām nu galīgi nevarēju dzīvot? Cik daudziem no mums ir svarīgi nopirkt, lai pēc tam izrādītos, palielītos sociālajos tīklos, parādīt pārējiem, ka man ir, bet tev nav, es varu atļauties, bet tu nē, man ir dolce&gabana lakatiņš (kas visticamāk ir viltojums-feiks, kas ir nopirkts kādā Turcijas vai Ķīnas tirdziņā), bet tev nav u.tml.

“Ļaunuma” mārketingu atbalsta arī kino industrija. Bieži vien ļaunie, sliktie un negatīvie varoņi filmās tiek atspoguļoti “romantiski pozitīvā” veidā. Viņi zog, viņiem ir nauda, viņi dzīvo stilīgajos apartamentos, vai vispār visu laiku ceļo un dzīvo viesnīcās, viņi brauc ar dārgām automašīnām, viņi tiek atspoguļoti kā tādi mačo, pīpē cigaretes un dzer viskiju, pat lieto narkotikas, dzīvo “šeit un tagad”, nevis dzīvo likumpaklausīgi un nākotnei. Tas nekas, ka varbūt filmas beigās sliktos nogalina un filma ir ar labām un pozitīvām beigām, taču “sliktā” varoņa “romantiski pozitīvais” tēls un dzīvesveids var negatīvi ietekmēt skatītāju, it īpaši pusaudžus, vismaz daļu no viņiem, kuri arī savā ikdienā pēc tam sapņo līdzināties tieši šādiem varoņiem.  

Diemžēl arī tehnoloģijas atbalsta šo “ļaunuma” mārketingu. Viedtālruņos dažādās aplikācijās ir reklāmas. Daudzas aplikācijas nav iespējams normāli lietot, jo uzreiz izlec reklāmas. Lai atslēgtu reklāmas, tev ir jāsamaksā nauda. Tu esi “ļaunā” mārketinga slazdā, tu esi “ļaunā” mārketinga upuris. Reklāmas mudina tevi tērēt naudu un pirkt, ja negribi reklāmas, tev atkal jātērē nauda, lai šīs reklāmas atslēgtu. Protams, es visu saprotu, jo bez reklāmas iespējams nebūtu kaut kā, piemēram, saka, ka nebūtu televīzijas, radio, varbūt arī daudzu noderīgu aplikāciju.

Taču padomāsim no otras puses. Padomāsim par 21.gadsimtu. Padomāsim par mūsu nākotni un mūsu bērnu nākotni. Padomāsim par dabu un vidi, par gaisu, par tīru gaisu, kas tiek piesārņots ražojot bezgalīgu apjomu visādu štruntiņu, aksesuāru utt. Padomāsim par iekšējo brīvību, brīvību no “ļaunā” mārketinga ietekmes, brīvību no vēlmes bezgalīgi un neapdomīgi tērēt naudu, brīvību no izrādīšanas, brīvību no tiekšanās pēc zīmoliem, kas mudina daudzus pirkt viltojumus ar populāro zīmolu nosaukumiem utt. Brīvību no neapdomātas naudas aizņemšanas ātro kredītu firmās, kas tiek tērēta pēc tam, lai nopirktu jaunāko iPhone vai kādu citu viedtālruni, kaut gan varbūt gadu vecais viedtālrunis vēl labi funkcionē. Brīvību no neapdomīgām līzinga saistībām uz tuvākajiem 5 gadiem, pērkot jaunāku automašīnu, jo tava 7-10 gadu vecā automašīna taču vēl ir gana laba un brauc, kā arī ieguldījumus neprasa. Labi, labi, daudzi man teiks, ka automašīnām vērtība strauji krīt, un lai kaut cik vēl atgūtu naudu, automašīna jāpārdod pēc 5-7 gadu lietošanas. Tam var gan piekrist, gan nepiekrist. Jautājums ir tikai, no kāda leņķa katrs no mums skatās uz šo jautājumu.

Ja tā padomā, tad “ļaunuma” mārketings ir pagātne, tā ir novecojusi 20.gadsimta koncepcija. “Ļaunuma” mārketings 20.gadsimta garumā, it īpaši pēdējās desmitgadēs degradēja patiesās vērtības. Ja agrāk vērtības bija, piemēram, cilvēciskums, mīlestība, cieņa, draudzība, labestība, izpalīdzība, tolerance u.tml., tad ļaunuma mārketings šīs vērtības degradēja līdz egoismam, lielīšanām, izrādīšanām, ļaunumam, niknumam, agresijai, neiecietībai, priekam kādu apčakarēt u.tml.

21.gadsimtā “ļaunuma” mārketingam nav vietas. Diemžēl cilvēka ieradumi un domāšanas paradigma mainās lēni, tāpēc ļoti daudzi pasaulē nav gatavi vēl aizdomāties, piemēram, ko man visu laiku bāžas virsū ar melnajām piektdienām, izpārdošanām, akcijām un turpina akli pirkt, patērēt lietas, kas varbūt viņiem nav vajadzīgas.

21.gadsimta mārketingam būtu jākoncentrējas pavisam uz citām vērtībām: nevis veicināt izrādīšanos un lielīšanos, bet labestību, popularizēšanu un dalīšanos ar patiesajām vērtībām. 21.gadsimta mārketinga paradigmai jāmainās no “ļaunuma” uz “labestību”.

21.gadsimta mārketinga koncepcijai nevis jāveicina aklā patērēšana, bet jāreklamē viedā, videi draudzīga un apdomāta patērētāju rīcība apieties ar nopelnīto naudu. 21.gadsimta mārketingam jāveicina viedā naudas ieguldīšana ilgtspējīgos produktos un pakalpojumos ar patieso vērtību un labumu katra indivīda personiskajai izaugsmei un vēlmei personiski augt, attīstīties un būt labākam cilvēkam.

21.gadsimta mārketingam jāpārdod ilgtspējīga un videi draudzīga, līdzsvarota rīcība un uzvedība, kas ļauj cilvēkam dzīvot līdzsvarā pašam ar sevi, apkārtējiem un dabu, būt daļai no dabas, ko diemžēl cilvēks ir pazaudējis 20.gadsimta garumā. Cilvēkam ir jāatgūst līdzsvars. 20.gadsimta “ļaunuma” mārketings iedzina cilvēku stūrī, stresā, atkarībās, ļaunumā.

21.gadsimta “labestības” mārketingam ir jāpalīdz cilvēkam atbrīvoties no visā tā kaitīgā, ko ir iepotējis cilvēkā 20.gadsimta “ļaunuma” mārketings. 21.gadsimta mārketingam jāiepotē cilvēkā vēlme baudīt dzīvi brīvībā no atkarībām, piemēram, izpārdošanas un šopinga atkarībām, no ļaunajām melnajām piektdienām u.tml.

21.gadsimta “labestības” mārketingam jāpārdod cilvēkam prieks un bauda būt nevis veikalos un pielaikošanas kabīnēs no rīta līdz vakaram vai pēc darba, bet ar tuvajiem cilvēkiem, bērniem, ģimeni, draugiem un vēlams svaigā gaisā pie dabas un sportiskām aktivitātēm.

21.gadsimta mārketingam ir jāpārdod tāda domāšanas paradigma, ka “mazāk ir labāk”, piemēram, pirkt tikai dzīvošanai nepieciešamo, nepārēsties, piekopt veselīgu dzīvesveidu, rūpēties par apkārtējo vidi, dabu un cilvēkiem u.tml.

21.gadsimta mārketingam ir jābūt sociāli atbildīgam un videi draudzīgam. Reklāmām jau nav nekādas vainas, ja caur tām tiek reklamētas patiesās vērtības, ilgtspējīgs, veselīgs un videi draudzīgs dzīvesveids, kā arī produkti un pakalpojumi, kas padara cilvēku labāku, veselīgāku, gudrāku un izglītotāku, apzinīgāku, draudzīgāku, smaidīgāku un laimīgāku galu galā.

Kā to izdarīt? Domāju, ka jāsāk katram pašam ar sevi. Ražotāji nemainīsies kamēr cilvēki turpina neapdomīgi patērēt, kamēr cilvēki akli tic reklāmām, % zīmēm uz vitrīnām un dzeltenās krāsas cenu uzlīmēm.

Ražotāji un pārdevēji mainīsies tad, kad cilvēki masveidīgi sāks patērēt tikai to, kas viņiem tiešām ir nepieciešams, patērēt tādus produktus, kas ir veselībai un videi draudzīgi, uzticoties tikai tiem ražotājiem, kas ražošanas procesā nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu videi, patērēs produktus tādā iepakojumā, kas ir videi draudzīgs, vai nāks uz veikalu paši ar vairākkārt lietojamo iepakojumu, piemēram, burciņām, pudelītēm, glāzītēm, maisiņiem utt.

Novēlu mums visiem, visai cilvēcei izdzīvot šo “melnās” piektdienas dienu bez lieka stresa, nepaļauties agresīvām reklāmām un “ļaunā” 20.gadsimta mārketinga aģitācijai “pērc, pērc, pērc un nomirsti!”, bet pārvērst šo parasto piektdienu par “zaļo” piektdienu, par piektdienu un brīvdienām pie dabas, par piektdienu un ikdienu bez lieka stresa, bez iepirkšanās drudža un ne tikai šo piektdienu, bet arī visu dzīvi ikdienā būt videi draudzīgiem un apdomīgiem.