Darba tirgus un ekonomikas transformācija
Publiskajā telpā ļoti daudz tiek runāts par ekonomikas transformāciju, par nepieciešamību mācīties visa mūža garumā, paaugstināt savu kvalifikāciju utt. Dažādos Latvijas politikas plānošanas dokumentos kā galvenais Latvijas mērķis vidējā termiņā nostiprināts ekonomikas transformācijas jēdziens, proti, pārkārtot Latvijas tautsaimniecību no zemas pievienotās vērtības uz augstas pievienotās vērtības ražošanu, pakalpojumiem un eksportu. Kamēr šie Latvijas politikas plānošanas dokumenti kopā ar virkni dažādu valsts atbalsta programmu, t.sk. ES fondu, tiek īstenoti, Latvijas tautsaimniecības transformācija jau kādu laiku notiek. Par to liecina statistikas dati par nodarbinātajiem sadalījumā pa kvalifikācijas līmeņiem.
"Ekonomikas transformācija jau notiek, un tā notiks vēl straujāk, kā rezultātā darba tirgū pieaugs pieprasījums pēc cilvēkiem ar augstu kvalifikāciju, un strauji samazināsies pieprasījums pēc cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju."
Kā var redzēt no attēliem, Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, pieaug augsti kvalificēto nodarbināto īpatsvars, bet nodarbināto ar vidējo un zemo kvalifikāciju īpatsvars samazinās. Šādu tendenci var novērot, ja salīdzina 2020.gada datus ar 2000.gadu un 2020.gada datus ar 2019.gadu. Tātad, pakāpeniska Latvijas tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību jau notiek vismaz 20 gadus, jo skaidrs, ka lai ražotu preces vai piedāvātu pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību nepieciešamas nopietnākas zināšanas un augstāka kvalifikācija.
Interesanti, ka Latvijas gadījumā nodarbināto īpatsvars ar vidējo un zemo kvalifikāciju samazinājās diezgan strauji arī 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu. Šeit par iemeslu varētu būt lielākoties esošās Covid-19 pandēmijas ietekme, kad nodarbinātie ar vidējo un it īpaši zemo kvalifikāciju bija spiesti zaudēt darbu vai pārtraukt nodarbinātību uz laiku, kamēr spēkā ir valstī ieviestie ierobežojumi, kuru dēļ daļa no uzņēmumiem atrodas dīkstāvē un nestrādā. Tai pat laikā pieprasījums pēc augsti kvalificētajiem cilvēkiem turpināja pieaugt arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad lielāka daļa uzņēmumu un valsts iestāžu pārgāja uz attālināto darba režīmu. Covid-19 pandēmija zināmā mērā arī stimulēja uzņēmējus pārkārtot savus procesus, piemēram, ieviešot automatizāciju u.tml., kas neapšaubāmi veicina augsti kvalificēto iedzīvotāju nodarbinātību.
Ņemot vērā augstākminēto, Ekonomikas ministrijas nesen uzsāktā mūžizglītības informēšanas kampaņa “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” nav tukšie vārdi, bet tiešām nopietns aicinājums visiem Latvijas iedzīvotājiem pievērst uzmanību savai izglītībai, prasmēm un nepieciešamībai savu izglītību un prasmes nepārtraukti uzlabot. Augstākminētie attēli pierāda, ka gan pēdējo 20 gadu laikā, gan šobrīd, gan tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc augsti kvalificētajiem speciālistiem tikai pieaugs, bet pēc nodarbinātajiem ar vidējo un zemo kvalifikāciju turpinās samazināties. To nosaka straujas un dinamiskas pārmaiņas gan globālajos procesos, gan arī mūsu ikdienā, pāreja uz dažādiem informācijas tehnoloģijas risinājumiem ražošanas procesā, pakalpojumu nodrošināšanā un iedzīvotāju ikdienā, automatizācijas un robotizācijas ieviešana, parasto un vienkāršo darbību nomaiņa ar datoriem, informācijas tehnoloģiju risinājumiem un robotiem, pat atsevišķu jomu un profesiju pakāpeniska izzušana un veco tehnoloģiju nomaiņa pret jaunām (piemēram, telegrāfs, kas pārstāja funkcionēt pirms vismaz 25 gadiem un kuru aizstāja internets un elektroniskā sarakste - e-pasts).
Comments
Post a Comment