Diskusija ar Saeimas deputātiem par bezdarbu un darbavietām Latvijā

Pirms pusotras nedēļas piedalījos Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kur prezentēju Saeimas deputātiem Latvijas nacionālo pozīciju uz ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomi par 2018.gada Eiropas semestri un Eiropas Komisijas 2018.gada Izaugsmes ziņojumu.

Ar dažiem Saeimas deputātiem man bija interesanta saruna par situāciju Latvijas darba tirgū. Viens deputāts mēģināja mani pārliecināt, ka ES fondi Latvijā neveicina darba vietu radīšanu.

Citam deputātam bija jautājums, kāpēc nevar visus Latvijā esošos bezdarbniekus integrēt, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, ja tajā ir darbaspēka trūkums.

Deputātu vārdus un uzvārdus es neminēšu, lai šajā Saeimas vēlēšanu gadā viņu kandidatūras “nereklamētu”, bet šajā rakstā mēģināšu atbildēt uz augstākminētajiem deputātu jautājumiem, un varbūt pat kaut kādā veidā kliedēt mītus par to, ka ES fondi it kā vispār neveicina darbavietu radīšanu Latvijā un to, kāpēc visus Latvijā esošos bezdarbniekus var viegli integrēt IKT nozarē.

No sākuma paskatīsimies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku pa ceturkšņiem. Neliela atkāpe tiem lasītājiem, kuri varbūt nezin, kas ir IKP. IKP ir visu valstī saražoto preču un pakalpojumu apjoms kādā konkrētā periodā (ceturksnī vai gadā), kas ir izteikts naudas vienībās (ASV dolārs, eiro u.c.). Ar IKP dinamiku parasti raksturo valsts ekonomikas attīstību.

Tātad, IKP dinamika rāda, ka 2016.gads Latvijas tautsaimniecībā izaugsmes ziņā nebija tas labākais, it īpaši 2016.gada 3.ceturksnis. Savukārt, 2017.gadā redzam strauju IKP pieaugumu.

Ar ko tas ir saistīts? Protams, ka te var minēt gan iekšējā pieprasījuma pieaugumu, ko veicināja straujāks algas pieaugums 2017.gadā. Tāpat var saistīt straujāku IKP pieaugumu arī ar labvēlīgāku situāciju Latvijas ārējos tirgos, kur eksportējam savu produkciju, taču jāuzsver, ka 2017.gada 2. un 3.ceturkšņa eksporta pieaugums (attiecīgi 3% un 2,9%) bija zemāks nekā 2016.gadā attiecīgajos periodos (attiecīgi 6,7% un 3,9%). 

 

Latvijas vadošie analītiķi jau iepriekš izteicās, ka zemo ekonomikas izaugsmi 2016.gadā ietekmēja tieši ES fondu finansējuma pārrāvums starp iepriekšējo periodu (2007.-2014.g.) un jauno periodu (2014.-2020.g.). Šiem ES fondu finansējuma periodiem parasti ir raksturīga neliela nobīde, un rezultātā ES fondu finansējuma apguve sākas nevis strikti, piemēram, 2014.gadā, bet vēlāk. Tāpat iepriekšējā perioda finansējuma apguve turpinās kādu laiku pēc finansējuma perioda beigām, t.i. 2015.gadā vēl turpinājās atsevišķu iepriekšējā ES fondu perioda projektu īstenošana. Šī nobīde ir saistīta arī ar attiecīgu normatīvo aktu sagatavošanas un apstiprināšanas, projektu sagatavošanas procesu u.tml.

Tagad aplūkosim situāciju Latvijas darba tirgū. Ja paskatīsimies tieši uz brīvo darba vietu skaitu tautsaimniecībā kopumā, tad redzam, ka situācija 2013.-2016.g. būtiski nemainījās, bet 2017.gadā brīvo darba vietu skaits strauji palielinājās.

Paskatīsimies uz situāciju būvniecības nozarē, kas ir vistiešāk saistīta ar ES fondu apguvi. Redzam, ka reģistrētās vakances ir strauji pieaugušas būvniecības nozarē 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu.

 

Ja salīdzināsim nozares ar lielāku aizņemto darbavietu pieaugumu 2017.gada deviņos mēnešos pret 2016.gada attiecīgo periodu, redzēsim, ka ar būvniecību saistītās nozares ir līderpozīcijās 2017.gadā (ēku būvniecība, inženierbūvniecība, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi, specializētie būvdarbi). Es šo straujo vakanču un aizpildīto darba vietu pieaugumu saistu tieši ar aktīvāku ES fondu finansējuma apguvi, kas ir sākusies tieši 2017.gadā.

Vēl, runājot par ES fondu ietekmi uz nodarbinātību, vēlos pieminēt Latvijas Bankas pētījumu, kurā tika apskatīta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietekme uz Latvijas uzņēmumu rādītājiem, t.sk. nodarbinātību un produktivitāti.

Latvijas Bankas pētījumā ir pierādīts, ka uzņēmumiem piedaloties ERAF finansētajos pasākumos, palielinās tajos nodarbināto skaits, kā arī – vēl lielākā pakāpē – kapitāla apjoms (kas rezultātā nodrošina kapitāla uz vienu nodarbināto attiecības pieaugumu). Šie rādītāji sāk augt uzreiz pēc tam, kad projekts tiek uzsākts un turpina palielināties turpmākajos divos gados. Savukārt, produktivitāte sāk augt trešajā gadā pēc projekta uzsākšanas.

ES fondu finansējumam ir arī pozitīva ietekme uz atalgojuma palielinājumu. Latvijas Bankas pētījumā ir secināts, ka augstāka produktivitāte rada spiedienu uz atalgojuma līmeni, kā rezultātā uzņēmumi palielina nominālo algu par aptuveni 8% trīs gadu laikā pēc tam, kad tiek sākta ERAF finansēto projektu realizācija.

Tātad, Latvijas Bankas pētījums parāda, ka ERAF finansēto projektu īstenošana palīdz veikt investīcijas pamatkapitālā, radīt jaunas darba vietas un tālākā perspektīvā (sākot ar trešo gadu pēc projekta uzsākšanas) arī veicina produktivitātes pieaugumu.

Tagad sniegšu atbildi uz otro jautājumu par to, kāpēc vienā vai otrā nozarē nevar integrēt visus Latvijā esošos bezdarbniekus un rezultātā samazināt bezdarba līmeni.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešams aplūkot Latvijas bezdarbnieku profilu, proti, saprast cik no viņiem ir ilgstošie bezdarbnieki (nevar atrast darbu ilgāk par 12 mēnešiem), kāda ir bezdarbnieku vecuma struktūra un izglītības līmenis.

Tātad, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada trīs ceturkšņu vidējais bezdarba līmenis Latvijā bija 6,1%, jeb 87,3 tūkst. cilvēku bija bez darba, no tiem 35,1 tūkst. cilvēku bija ilgstošie bezdarbnieki, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Visvairāk bezdarbnieku bija vecuma grupā 25-34 gadi, kas ir diezgan pārsteidzoši. Tas nozīmē, ka salīdzinoši daudz cilvēku pēc izglītības atrodas bezdarbnieku statusā.

Pārsteidz arī tas, ka diezgan augsts īpatsvars bezdarbnieku ir ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību (30%), kas var liecināt par strukturālo bezdarbu, proti, šo cilvēku izglītība un prasmes vairs neatbilst tām, kas ir pieprasītas darba tirgū, jo darba tirgū kopumā ir pieprasījums pēc profesionālo izglītību ieguvušajiem.

Kādus secinājumus var izdarīt, atgriežoties pie otrā deputāta jautājuma par IKT nozari? Jāsaka, ka IKT nozares specifika vispār ir saistīta ar augsti kvalificētu darbu, piemēram, datorpgrogrammēšana, informācijas un komunikācijas tīklu uzstādīšana un monitorings, utt. Kopumā šai nozarei nepieciešami cilvēki ar augstu kvalifikāciju un augstāko izglītību. Ilgstošie bezdarbnieki, turklāt cilvēki arī ar atkarības problēmām vai kuru izglītība un kvalifikācija vairs neatbilst darba tirgus prasībām diez vai varētu strādāt IKT nozarē. Turklāt, ne visi bezdarbnieki ar augstāko izglītību (16%) varētu strādāt IKT nozarē, piemēram, par programmētājiem, jo šī profesija prasa specifisku izglītību un kvalifikāciju, pie tam vēl arī labas zināšanas matemātikā. Līdz ar to diemžēl nevar uzreiz apmierināt IKT nozares pieprasījumu pēc darbaspēka no esošajiem bezdarbniekiem.

Šeit rodas cits jautājums, proti, ir jāuzlabo mehānisms kā šie bezdarbnieki (it īpaši kuriem ir vispārējā vidējā izglītība (35%), arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība (30%)) varētu iegūt citu izglītību un prasmes, kas šobrīd un arī nākotnē būs pieprasītas darba tirgū.

Arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ieguvušajiem un šobrīd bez darba esošajiem cilvēkiem vieglāk būtu uzlabot savas zināšanas un prasmes profesionālajā izglītībā. Vispārējo vidējo izglītību ieguvušie un šobrīd bez darba esošie cilvēki varētu iegūt profesionālo vidējo izglītību, apgūt kādu šobrīd darba tirgū pieprasītu svešvalodu, piemēram, kādu no Skandināvijas valstu valodām un strādāt “zvanu centros” tepat Latvijā vai turpināt studijas augstskolā.

Protams, analizējot šos datus, diemžēl netiek atspoguļota cita problēmas puse, piemēram, bezdarbnieku iespējas piekļūt izglītībai un mācībām (materiālais nodrošinājums, pašvaldības un valsts atbalsts, infrastruktūra (transports, mājokļu pieejamība reģionos, kur ir darbavietas), pašu bezdarbnieku motivācija un vēlme iekļauties darba tirgū, kā arī apgūt citu profesiju un prasmes u.tml.).