Kāpēc ir vērts nodarboties ar analogo fotogrāfiju digitālās fotogrāfijas laikmetā?

Kopš mūsu dzīvē ir ienākušas digitālās fotokameras un mobilie telefoni ar iebūvētām fotokamerām fotogrāfija kļuvusi pieejama teju ikvienam. Digitālās tehnoloģijas vienkāršoja fotografēšanas procesu un padarīja nodarbošanos ar fotogrāfiju pieejamāku.

Jebkurš digitālā fotoaparāta iestatījumus var uzlikt uz automātisko režīmu, kad pati digitālā fotokamera izvēlas atbilstošo ekspozīciju (slēdža ātrumu, diafragmas atvērumu un matricas jūtību jeb ISO) un fotografēt, neuztraucoties par to, ka bilde var arī nesanākt, t.i. kadrs rezultātā būs pilnīgi balts, vai melns. Digitālā fotoaparāta automātiskajā režīmā visas fotogrāfijas sanāk.

Mūsdienās vairs reti kurš iet uz foto preču veikalu un pērk foto filmiņas, fotografē ar analogo (filmiņu) fotoaparātu, pēc tam nes šo foto filmiņu uz foto laboratoriju attīstīt un pasūta fotogrāfijas.

Analogās fotogrāfijas trūkumi

Var piekrist, ka analogai fotogrāfijai salīdzinājumā ar digitālo fotogrāfiju ir daudz trūkumu. Analogā fotogrāfija tomēr prasa zināšanas par attiecīgā slēdža ātruma un diafragmas atvēruma iestatīšanu atbilstoši laika apstākļiem, jo šie iestatījumi katru reizi mainīsies, ja uzspīdēs pēkšņi saule vai laiks sabojāsies un būs apmācies.

Starp analogās fotogrāfijas trūkumiem var arī minēt to, ka filmiņā ir tikai 36 kadri, bet ar digitālo fotoaparātu, ja vien to atļauj atmiņu karte, var uzņemt tūkstošiem fotogrāfiju.

Vēl viens trūkums ir naudas un laika patēriņš. Filmiņa, tās attīstīšana un fotogrāfiju druka katru reizi prasa naudas izdevumus. Tāpat ir jātērē laiks, lai aizietu uz specializēto foto preču veikalu un nopirktu filmiņu, pēc tam iet šo filmiņu nodot, attīstīt, pasūtīt fotogrāfijas, un pēc tam vēl nākt pakaļ gatavām fotogrāfijām. Ar laiku mājās būs vesels filmiņu krājums un būs jādomā, kur šīs filmiņas glabāt.

Analogās fotogrāfijas priekšrocības

Taču neskatoties uz augstākminētajiem analogās fotogrāfijas trūkumiem, tai ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar digitālo fotogrāfiju.

Analogie fotoaparāti šodien ir lēti. Sludinājumos var nopirkt “Zenit” fotoaparātu par 10-20 EUR, “Canon” un “Nikon” fotoaparāti būs dārgāki un cena būs sākot no 100 EUR, kas vienalga ir lētāk nekā pati vienkāršāka “Canon” vai “Nikon” digitālā spoguļkamera.

Analogie fotoaparāti jau pēc noklusējuma tika ražoti ar labu optiku, t.i. maksimālais diafragmas atvērums šiem objektīviem ir 2.8. Tāpēc tos vēl joprojām izmanto ar adapteru palīdzību digitālajās spoguļkamerās. Maksimālais diafragmas atvērums lētākajos digitālo fotoaparātu objektīvos ir 3.5, turklāt tie parasti ir “zoom” (pietuvināšanas) objektīvi ar 15-85mm vai 17-85mm diapazonu, kas nozīmē, ka pietuvinot objektu (85mm), diafragmas atvērums mainās no 3.5 uz 5.6. Citiem vārdiem sakot, ja tiek uzņemts portrets ar digitālo fotokameru un 85mm pietuvinājumu, maksimālais diafragmas atvērums būs 5.6 un fons nebūs tā izplūdis kā pie 2.8 diafragmas atvēruma, kas portretu un ziedu fotogrāfijā ir ļoti svarīgi.

36 kadriem ir arī priekšrocība salīdzinājumā ar tūkstošiem uzņemto digitālo fotogrāfiju, jo tie ir tikai 36 kadri. Nav jātērē laiks, sēžot pie datora un laužot galvu, kuras no tiem tūkstošiem ir 20-50 labākas fotogrāfijas.

Analogā fotogrāfija “disciplinē” fotogrāfu un katru reizi liek domāt ar galvu, attīstīt speciālo foto-redzējumu, jo vairs netiek bildēts “bezjēgā” viss pēc kārtas. Fotogrāfs rūpīgi pārdomā katru situāciju pirms nospiest pogu fotoaparātā, jo zina, ka filmiņā ir tikai 36 kadri, un ar katru uzņemto fotogrāfiju, kadru skaits paliek arvien mazāks.

Fotografējot ar analogo fotoaparātu, var labi iemācīties slēdža ātruma un diafragmas mijiedarbību, kas palīdzēs saprast un pareizi izvēlēties manuālā režīma iestatījumus digitālajā fotoaparātā. Principā, lai digitālās fotogrāfijas būtu interesantākas, radošākas un līdz ar to arī vērtīgākas, paralēli būtu ieteicams praktizēt analogo fotogrāfiju. 

Analogā fotogrāfija ir lēta alternatīva digitālajiem fotoaparātiem ar pilna izmēra matricu. Digitālo fotoaparātu ar pilna izmēra matricu cena ir vairāk par 1000 EUR salīdzinājumā ar 10-20 EUR par “Zenit” fotoaparātu.

Analogās fotokameras ir mazāk pakļautas negatīvai laika apstākļu iedarbībai, nav jādomā par bateriju lādēšanu. Analogās fotokameras ir pilnīgi mehāniskas un nav jāraizējas, ka pie -20C vai +40C vairs nevarēsi uzņemt bildi. Pie -20C vai +40C temperatūras digitālie fotoaparāti var pārstāt darboties. Turklāt aukstumā  baterija var ātri izlādēties.

Analogās fotogrāfijas gadījumā tāda problēma kā atmiņas kartes vai datora cietā diska bojāeja neeksistē, tāpēc nebūs jāuztraucas par uzņemto fotogrāfiju pēkšņu pazaudēšanu un atgūšanas problēmām no bojātiem datu nesējiem.

Dažādām filmiņām ir dažāda jutība (ISO) un atšķirīga “krāsu uztvere”. Rezultātā, mainot filmiņas, var iegūt atšķirīgas fotogrāfijas. Digitālās fotogrāfijas gadījumā matricas sensoru nomainīt nav iespējams, bet ir jātērē laiks pie datora, lai apstrādātu fotogrāfiju apstrādes programmā.

Fotogrāfiju no filmiņas var principā bezgalīgi palielināt un nodrukāt jebkurā izmērā, arī uz liela formāta, jo to neierobežo pikseļi, kas ir digitālās fotogrāfijas trūkums.

Cilvēki, kuri paralēli digitālajai fotogrāfijai nodarbojas ar analogo fotogrāfiju, bieži saka, ka filmiņai ir kaut kas tāds maģisks, kas nepiemīt digitālajai fotogrāfijai. Filmiņām ar augstāku jutību (400 ISO un vairāk) parādās “graudainuma” efekts, kas ir īpašs.

Bieži saka, ka analogās fotogrāfijas ir “ar dvēseli”, “atmosfēriskākas”, “mākslinieciskākas”, “apjomīgākas” “īpašākas” salīdzinājumā ar digitālām fotogrāfijām. Analogās fotogrāfijas arī izraisa “siltas atmiņas par bērnību”, jo tās bieži izskatās kā retro fotogrāfijas. Digitālās fotogrāfijas ir “tukšas bez dvēseles”, “plakanākas”, “mākslīgas” un “neīstas”.

Vintage tendence

Jau kādu laiku modē ir tā saucamais “vintage” stils. Daudzi iepērkas dažādās Andelēs Mandelēs, krāmu tirdziņos. Jaunā paaudze pēkšņi izvēlas braukt ar veciem auto, kas tika ražoti pagājušā gadsimta 70-jos un 80-jos gados. Uz ielām parādās “žiguļi”, vecie “folksvageni golfi” un 1980.gadu ražojuma “BMW”.

Tāpat daudzi savu vecvecāku mantās atrod vecos filmiņu fotoaparātus un atklāj priekš sevis brīnumaino analogās fotogrāfijas pasauli. Latvijā pēdējā laikā dažādos foto kursos tiek piedāvāti arī kursi par analogo fotogrāfiju, kur māca fotografēt ar analogām fotokamerām, pašiem attīstīt filmiņas un taisīt fotogrāfijas.

Globālais analogās fotogrāfijas entuziasms

Pasaulē dažādi analogās fotogrāfijas entuziasti izveidoja dažādas domu biedru grupas. Austrijā, piemēram, 1990.gados ir aizsākusies “lomogrāfijas” kustība, kad daži studenti, apmeklējot Prāgā kādu foto preču veikalu, iegādājās padomju laikā ražoto fotoaparātu “Lomo LC-A”. Šī kustība ir uzņēmusi apgriezienus un ir populāra visā pasaulē. Par šo kustību britu televīzijas kanāls “BBC” bija uzņēmis arī dokumentālo filmu.

Internetā var atrast arī tādas grupas kā “I still shoot film” (tulkojums – “Es joprojām fotografēju ar filmiņu”), “Film is not dead” (tulkojums – “Filmiņa nav mirusi”) u.c. Ierakstot “birkas” (“hashtag”) sociālajos tīklos, piemēram, #istillshootfilm, #filmisnotdead, #filmphoto, #filmphotography, #analoguephoto u.tml. var atrast dažādas filmiņu fotogrāfijas, ko ir publicējuši šo fotogrāfiju autori.

Mani analogie fotoaparāti

Dažus gadus atpakaļ manā rīcībā ir nonākuši divi filmiņu fotoaparāti: “Zenit ET” un “Praktica MTL3”. Tā es sāku interesēties par analogo fotogrāfiju, pētīt dažādus interneta resursus un nodarboties ar analogo fotogrāfiju paralēli digitālai fotogrāfijai.

Nesen caur sludinājumu iegādājos arī padomju laika filmiņu fotoaparātu “Smena 8M”, kas ir ierakstīta pat Ginesa rekordu grāmatā kā fotoaparāts, kas pasaulē tika saražots visvairāk eksemplāros. Padomju laikos šis fotoaparāts bija vispieejamākais cenas ziņā un vienkāršākais lietošanā salīdzinājumā ar “Zenit” fotoaparātiem. Tāpēc tas bija teju katrā padomju ģimenē.

“Smena 8M” fotoaparāts ļauj visvienkāršākajā veidā uzņemt arī radošas fotogrāfijas ar dubult- un multiekspozīciju, t.i. divas vai pat vairāk fotogrāfijas uz viena kadra. Tāpēc tas ļauj iegūt interesantas un oriģinālas mākslas fotogrāfijas.

Analogās fotogrāfijas unikalitāte

Es domāju, ka analogai fotogrāfijai ir sava unikāla vieta digitālās fotogrāfijas laikmetā, un ar to ir vērts nodarboties vai vismaz izmēģināt. Tas ir ļoti interesanti, aizraujoši un arī noslēpumaini, jo nekad nevar zināt, vai fotogrāfija galu galā ir sanākusi, tāpēc ka to uzreiz pēc kadra uzņemšanas nevar redzēt.

Par savu pieredzi analogās fotogrāfijas jomā es arī plānoju turpmāk rakstīt savā blogā sadaļā “Photo”. Taču kamēr filmiņas manos filmiņu fotoaparātos pamazām tiek pārtītas uz priekšu un šie raksti top, aicinu arī jūs atklāt sev šo interesantu un aizraujošu analogās fotogrāfijas pasauli.