Sekss vai tomēr trenažieru zāle? - kāds tam sakars ar tautsaimniecības attīstību?

Liekas, ka pozitīva seksa ietekme uz kaloriju dedzināšanu ir visai plaši apspriesta un aprakstīta. Zinātniski pierādīts, ka nodarbošanās ar seksu ne tikai dedzina kalorijas, bet arī uzlabo asinsriti, pozitīvi ietekmē organisma šūnu darbību un vielmaiņu, uzlabo garastāvokli u.tml.

Ar šo rakstu vēlos iepazīstināt Jūs ar viena pētījuma rezultātiem, kas bija publicēts žurnālā “1843” 2017.gada februāra-marta numurā (turpmāk – žurnāls). Raksta otrajā daļā tiks apskatīta dažu statistikas rādītāju analīze.

Žurnālā tika publicēts datu un informācijas apkopojums no dažādiem pētījumiem un apsekojumiem (Lielbritānijas Sirds veselības nodibinājums; Sporta un fitnesa nozares asociācija; Seksuālās veselības un uzvedības apsekojums; ASV iedzīvotāju skaitīšanas rezultāti). Žurnālā aprakstītā pētījuma rezultāti, piemēram, parādīja zaudētās kalorijas veselam cilvēkam, kas sver 75 kilogramus un nodarbojas ar kaloriju dedzināšanas aktivitātēm 30 minūtes.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 30 minūtes seksa dedzina aptuveni tikpat daudz kaloriju cik 30 minūšu gludināšana, taču mazāk nekā 30 minūšu pastaiga. Mauriņa pļaušana dedzina vairāk kaloriju nekā pastaiga, bet mazāk nekā svaru celšana trenažieru zālē vai dejošana.

Pētījumā tika atklāts, ka visvairāk kaloriju dedzina skriešana (3.vieta), braukšana ar kanoe (2.vieta) un boksēšana (1.vieta) – skatīt infografiku zemāk. Turklāt 30 minūšu boksēšana spēj sadedzināt ap 480 kalorijām salīdzinājumā ar seksu, kas dedzina tikai nedaudz vairāk par 50 kalorijām.

Lai sadedzinātu tikpat daudz kaloriju, cik, piemēram, 30 minūšu skriešana, ar seksu būtu jānodarbojas 3 stundas, kas, piekritīsiet, ir nereāli.

Protams, izvēle, ar ko nodarboties un kā dedzināt kalorijas, ir, kā parasti, Jūsu ziņā.

Aktivitāšu pieejamībai ir arī liela nozīme.

Taču jāņem vērā arī dažādu aktivitāšu pieejamība, kas ir atkarīga no katra cilvēka materiālā stāvokļa, laika apstākļiem, trenažieru zāles un kāda sporta pulciņa tuvuma u.tml. Tā, piemēram, braukšana ar kanoe un boksēšana pieejamības ziņā būs ierobežotāka salīdzinājumā ar pastaigām, pārgājieniem, riteņbraukšanu un skriešanu.

Infografikā zemāk Jūsu ērtībai apkopoju top 5 aktivitātes, kas vismazāk dedzina kalorijas (50-150 kalorijas) un top 5 aktivitātes, nodarbojoties ar kurām, visvairāk būs iespējams atbrīvoties no kalorijām (350-500 kalorijas). Aktivitātes ir sarindotas tādā secībā, lai uzskatāmi parādītu tās, kuras dedzina mazāk kaloriju (gaiši zilā krāsa) un tās, kuras dedzina vairāk kaloriju (sarkanā krāsa). Infografika ir veidota uz žurnālā aprakstītā pētījuma bāzes.

Kāds tam visam sakars ar tautsaimniecības attīstību? Atbilde ir vienkārša: cilvēka sportiskām aktivitātēm ir tiešs sakars ar tautsaimniecības attīstību, jo vesels darbspējīgs cilvēks ir kvalitatīva cilvēkkapitāla sastāvdaļa.

Veselā miesā vesels gars, un, es teiktu vēl - tautsaimniecība ar augstāku produktivitātes līmeni.

Vesels cilvēks reti slimo un ir produktīvs, veicina jebkura uzņēmuma vai organizācijas attīstību, kā rezultātā pozitīvi ietekmē arī visas tautsaimniecības produktivitāti un attīstību.

Diemžēl jaunāki statistikas rādītāji pa atsevišķām jomām ir pieejami tikai par 2014.gadu, taču arī tie var sniegt noderīgu informāciju par iedzīvotāju veselības stāvokli un paradumiem.

Tā, piemēram, 2014.gadā 29,4% iedzīvotāju Latvijā neapmeklēja darbu veselības problēmu dēļ. Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (tikai 46,3% iedzīvotāju Latvijā novērtē savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu). Iedzīvotāju ar lieko svaru īpatsvars Latvijā 2014.gadā bija 20,8%, kas ir augstāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un kaimiņvalstīs. Iedzīvotāju, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, īpatsvars Latvijā 2014.gadā arī bija zems – tikai 10,3%.

Tam nav nozīmes, vai tas ir sekss, trenažieru zāle, regulārās pastaigas, riteņbraukšana, skriešana, vai visu augstākminēto aktivitāšu kopums, bet ir skaidrs, ka ar fiziskām aktivitātēm regulāri jānodarbojas. Prieks, ka Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk iedzīvotāju nodarbojas ar skriešanu, riteņbraukšanu, dodas pārgājienos un dabas vērojumos.

Nav īpaši grūti ikdienā atrast kaut vai 30 minūtes pastaigai.

Mums ir ļoti skaista daba un pilsētas, tāpēc nav īpaši grūti ikdienā atrast kaut vai 30 minūtes pastaigai pa mežu, pludmali vai pilsētu. To var apvienot arī, piemēram, ar fotografēšanu, mūzikas, radio vai kādas audio-grāmatas klausīšanu, vai jaunu un interesantu maršrutu atklāšanu.

Aicinu apmeklēt “Aktīvās dienas” portālu, kur ir pieejami dažādi interesanti maršruti un informācija. Runājot par pastaigām, Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis interesantu infografiku.

30 minūšu regulārās pastaigas katru dienu 5 reizes nedēļā uzlabo cilvēka veselību un mazina riskus saslimt ar dzīvībai bīstamām slimībām.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra infografiku 30 minūšu regulārās pastaigas katru dienu 5 reizes nedēļā (10 tūkst. soļu vai ~7 km dienā) samazina sirds un asinsvadu slimību, infarkta risku, palīdz ierobežot hronisku slimību progresēšanu un attīstību, samazina cukura diabēta attīstības risku, samazina stresu un spriedzi, depresijas risku, nodrošina veselīga ķermeņa svara saglabāšanu un kopumā pozitīvi ietekmē cilvēka fizisko un garīgo stāvokli .

Ceru, ka šis raksts iedvesmos sākt aktīvāku dzīvi. Kā redzat, dažas aktivitātes, piemēram, pastaigas, neprasa finanšu ieguldījumus un ir pieejamas ikvienam.